Tipiskākie bērnu attīstības vajadzību izpausmes veidi rotaļā
Ir vērts veltīt laiku, lai izprastu bērnu attīstības vajadzību tipiskākos izpausmes veidus, lai tos
prasmīgi vadītu tad, kad tos novērojam bērnu rīcībā.
Kas ir tipiskie bērnu attīstības vajadzību izpausmes veidi?
Tipiska bērnu uzvedība atklāj bērnu vajadzības, kuras noteikta vecuma bērniem ir ļoti svarīgas,
piemēram, rāpšanās, mešana, slēpšanās mazās vietās.
Šī uzvedība atklājas rotaļās. Tas var būt viņu gan izvēlēts darbošanās veids, gan pēkšņa vajadzība
rīkoties kādā veidā! Aprakstīšu 10 dabiskas rotaļu vajadzības, kuras var atklāties pa vienai vai
vairākas kopā. Dažas var būt ļoti izteiktas un turpināties gadiem.. katrs bērns ir atšķirīgs.
Atkārtota darbība ir nepieciešama smadzeņu attīstībai, tā veido savienojumus smadzenēs, atklāj
mācību un attīstības modeļus.
Bērnu uzvedības izpausmes veidi ir svarīga kartra bērna attīstības daļa un tie tiek mācīti visiem
izglītības un aprūpes darbiniekiem, bet ne visi vecāki ir informēti par šīm dabiskajām,
nekontrolējamajām un nepieciešamajām rotaļu vajadzībām, kuras ir visiem bērniem.
Zināšanas par bērnu specifiskajām rotaļu vajadzībām var palīdzēt mums saprast, kapēc bērni tik
uzstājīgi dara noteiktas lietas, kas mums nav saprotamas. Ja mēs nesaprotam, ka bērna uzvedība
atklāj vina smadzeņu darbības attīštību, mēs varam nodomāt, ka bērns „neuzvedas” un mēģināt
pārtraukt viņu darbības. Zinot par šīm tipiskajām bērnu vajadzībām, mēs varam tās atpazīt un
atbilstoši atbalstīt bērnu attīstību.
Orientēšanās
Nepieciešamība karāties ar galvu uz leju, paskatīties uz pasauli no galda apakšas vai, stavot uz skapīša, ir daļa no vajadzības orientēties. Lai saprastu šo bērna vajadzību karaties ar galvu uz leju vai paskatīties uz lietam no cita skatu punkta, jums pašiem jāieņerm šī pozīcija. Lai gan mēs, pieaugušie, varbūt pārāk bieži nekarājamies ar galvu uz leju, mēs šo sajūtu joprojām atceramies, jo muyms ir šī pieredze – mēs to mācījāmies tad, kad mums pašiem bērnībā bija šī vajadzība.
Novietošana
Vai tu mēdz novietot lietas kārtīgi uz sava rakstāmgalda, sakārtot grāmatas plauktā, radoši izkārtojot ēdienu uz šķīvja vai uzkopjot? Varbut tu novēro, kā bērns kārto savas rotaļu automāšīnas rindā, pārliecinās, ka valis ir blakus gotiņai vai apgriež visas tasītes otrādāk? Vajdazība novietot lietas joprojām saglabājusies katrā no mums.
Savienošana
Vilciena sliežu savienošana, lego klucīšu salikšana, šņores vilkšana no vienas lietas uz otru – vajadzība savienot. Tas var nozīmēt arī savienot un atvienot, uzbūvēt un nojaukt, citu uzcelto māju un smilšu piļu nojaukšana tad, kad tā ir attīstības vajadzība.
Trajektorija
Nepieciešamība mest, nomest un līdzīgas darbības izsaka tajektorijas nepieciešamību. Rāpšanās un nolekšana (ķermeņa trajektorija), rokas turēšana zem tekoša ūdens (mijiedarbība ar lietām, kuras ir kistībā), un klasiskā mešana un nomešana (realizācija, īstenošana) ir dažas citas trajektorijas vajadzība izpausmes. Tā var būt pa diagonāļi, vertikāla vai horizontāla.. šī ir daudzdimensionāla pirmo dzīves gadu vajadzība.
Iežogojums/tvertne
Nepieciešmība piepildīt traukus ar ūdeni, ielīst kartona kastēs vai virtuves skapīšos, celt sētu , lai tur saliktu visus dzīvniekus vai salikt dzīvniekus no dzelzceļa sliedēm izveidotā riņķī, tā ir vajadzība pēc iežogošanas.
Pārvietošana/transportēšana
Pārvietošana ir vajadzība vienlaicīgi nest rokās, traucinos, spainīšos un groziņos vairākas lietas. Vēl labāk, ja var pārvietot traukos uz ritenīšiem.
Slēpšana/ielikšana
Pārvilkt palagu pāri galvai, ietīt lietas audumā vai papīrā izpauž slēpšanas/ievietošanas vajadzību. Turpinājums šai vajadzībai ir dažāda veida paslēpes – ideja, ka kaut ko var redzēt un tad atkal neredzēt.
Rotācija
Viss, kas iet uz riņķi vai ir apļveida – riteņi, vāciņi, veļas mašīnas griešanās, riņķu zīmēšana, griešanas ap savu asi, griešanās cita rokās. Šīs ir rotācijas pieredzes.
Pārveidošana
Nepieciešamība Pārveidot var izpausties dažādi – visa ēdiena turēšana mutē ilgu laiku, lai novērotu, kas notiks, sulas un zivs pīrāga sajukšana, ūdens un zemes sajaukšana, mīklas gatavošana kopā ar vecmāmiņu. Ir dabiski, ka tad, kad esi izpētījis izejvielu, tu gribi turpināt tas pētniecību,, katrā no mums ir zinātnieks un pavārs.
Kā tas darbojas?
Apskatot katru bērna tipisko rotaļu uzvedības izpausmi atsevišķi, mums rodas ideas, kā tā varētu
izpausties bērna darbībā. Tās visas ir bērna vajadzības, kuras sākas agrā bērnībā ap viena gada
vecumu.
Kā šīs zināšanas var mums palīdzēt?
Vecāki var atbalstīt bērna rotaļu vajadzības, tiklīdz viņi tās novēro un atpazīst. Dažreiz tās
izpaudīsies, kā „nepiemērota’’ uzvedība, piemēram lietu mešana telpās vai rāpšanās uz galda.
Kad mēs redzam šādu uzvedību un novērojam bērna tipisko vajadzību, mēs to varam novirzīt uz
atbilstošu vietu, piemēram, mest dažādas lietas ārā, pagalmā vai kāpt kokā nevis uz galda. Runa
nav vienkārši par darbību, bet par vajadzību!
Protams, ja darbība ir bīstama, kaitīga vai nepiemērota, jāatrod piemērots veids vajadzība
izpausmei. Tādā veidā vajadzības izpausme uzvedībā var pildīt savu lomu bērna attīstībā
piemērotā veidā.
Avots: Klēra Karo (Clare Caro) Sk. internetā (angliski) – http://www.nature-play.co.uk/blog/schemas-in-childrens-play
