Marijas Montessori dzīves gājums

Marija Montesori bija itāļu ārste, pedagoģe un novatore, kas tika atzīta par savu izglītības metodi, kas balstās uz to, kā bērni mācās dabiski.

Marija Montesori dzimusi 1870. gada 31. augustā provinces pilsētā Kjaravallē, Itālijā. Viņas tēvs bija valsts pārvaldītas nozares finanšu vadītājs. Viņas māte, kas uzauga ģimenē, kurā bija ļoti vērtīga izglītība, bija labi izglītota un dedzīga lasītāja, kas tā laika itāļu sievietēm bija neparasti. Tāda pati tieksme pēc zināšanām iesakņojās arī jaunajā Marijā, un viņa iedziļinājās daudzās studiju jomās, pirms radīja izglītības metodi, kas nes viņas vārdu.

Marija Montesori 1896. gadā absolvēja medicīnas skolu un kļuva par pirmo sievieti-ārsti Itālijā. Marijas agrīnā medicīniskā prakse koncentrējās uz psihiatriju. Vēlāk viņa sāka interesēties par izglītību, apmeklēja pedagoģijas nodarbības un iedziļinājās izglītības teorijā. Viņas studijas lika viņai novērot un apšaubīt bērnu ar intelektuālās un attīstības traucējumiem mācīšanas metodes. Marija Montesori strādāja  Romas universitātes psihiatriskajā klīnikā. Marija piegāja uzdevumam zinātniski, rūpīgi novērojot un eksperimentējot, lai uzzinātu, kuras mācību metodes darbojas vislabāk. Daudzi bērni guva labus rezultātus attīstībā, un programma tika pasludināta par veiksmīgu.

1907. gadā Marija pieņēma izaicinājumu atvērt visas dienas bērnu aprūpes centru Sanlorenco, nabadzīgā Romas rajonā. Skolēni vecumā no 3 līdz 7 gadiem, kuri tika atstāti pašplūsmā, kamēr viņu vecāki devās strādāt. Šis centrs ar kvalitatīvu  mācību vidi,  kļuva par pirmo “Casa dei Bambini” (Bērnu māja).  Izmantojot zinātniskos novērojumus un pieredzi, kas gūta, strādājot ar maziem bērniem, Marija izstrādāja mācību materiālus un klases vidi, kas veicināja bērnos dabisko vēlmi mācīties un sniedza viņiem brīvību izvēlēties materiālus.

Daudziem par pārsteigumu Marijas programmās iesaistītie bērni uzplauka, izrādīja koncentrēšanās spējas, uzmanību un spontānu pašdisciplīnu. “Montesori metode” sāka piesaistīt ievērojamu pedagogu, žurnālistu un sabiedrisko darbinieku uzmanību. Līdz 1910. gadam Montesori skolas varēja atrast visā Rietumeiropā, un tās tika dibinātas visā pasaulē, tostarp ASV. 

Montessori metodes un principi

1. Cieņa pret bērnu ir galvenais princips, kas ir visas Montesori metodes pamatā. Montessori uzskatīja, ka bērni ir jāciena (20. gadsimta sākumā tā nebija izplatīta prakse). Cieņa pret bērniem tiek izrādīta, nepārtraucot viņu koncentrēšanos. Cieņa tiek izrādīta arī, dodot skolēniem brīvību izdarīt izvēli, darīt lietas pašiem un mācīties pašiem. Skolotāji izturas ar  cieņu pret visiem skolēniem, kā arī miermīlīgu konfliktu risināšanu.
2. Montesori izglītība balstās uz  absorbējošā prāta principu, ka, vienkārši dzīvojot, bērni nemitīgi mācās no apkārtējās pasaules. Ar maņu palīdzību bērni pastāvīgi absorbē informāciju no savas pasaules.
3. Montessori pedagoģija uzskata, ka ir noteikti periodi, kuros bērni ir vairāk gatavi apgūt noteiktas prasmes. Jutīgie jeb sensitīvie periodi ilgst tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai bērns apgūtu prasmes. Sensitīvo periodu parādīšanās secība (t.i., jutīgais periods rakstīšanai), kā arī perioda laiks katram bērnam ir atšķirīgs. Novērojot, Montessori skolotājiem ir jānosaka jutīgie periodi savos audzēkņos un jānodrošina resursi, lai bērni šajā laikā varētu uzplaukt.
4. Mācību videi, kas vienmēr ir vērsta uz bērnu, ir jāveicina bērnu brīvība izpētīt materiālus pēc viņu izvēles. Skolotājiem jāsagatavo mācību vide, kārtīgi un neatkarīgi nododot bērniem pieejamus materiālus un pieredzi. Montessori metode liecina, ka bērni vislabāk mācās vidē, kas ir sagatavota, lai viņi varētu darīt lietas paši.
5. Bērni spēj izglītot paši – šis ir viens no svarīgākajiem Montesori metodes uzskatiem. Montessori skolotāji nodrošina vidi, iedvesmu, norādījumus un iedrošinājumu bērniem izglītoties.

Montessori izglītībā skolotāja uzdevums ir vadīt bērnus mācībās, nekļūstot par šķērsli un pārāk neiejaucoties dabiskajā mācību procesā. Viena no plašāk zināmajām

Montessori izglītības iezīmēm ir jaukta vecuma bērnu grupas. Montessori klases parasti tiek iekārtotas 3 gadu vecuma diapazonos. Montessori uzskatīja, ka mācību vide (tostarp skolotāji, pieredze un fiziskā vide) var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt autoizglītību. Tādējādi Montessori klases ir iekārtotas tā, lai vislabāk atvieglotu un veicinātu mācīšanos.

Autore: Māra Vucina, Montessori pedagogs, Montessori bērnudārzā “Pirmie Soļi”